L’Avenir vīna darītavas bagātā vēsture aizsākās 1600. gadu beigās, kad šī bija viena no pirmajām vietām, kuru izvēlējās vīnogu audzēšanai jaunās kolonijas pirmie iedzīvotāji no Eiropas.
Īpašumu 1992. gadā pārdēvēja par L’Avenir (no franču valodas ‘nākotne’) uzņēmējs Marks Vīhe no Maurīcijas, kurš pameta cukura tirdzniecības karjeru Londonā, lai iegādātos fermu. Tas bija aizsākums unikālai boutique vīna darītavai. Vīhe iecēla bijušo farmaceitu Fransuā Naudē par vīndari, kurš ļoti ātri ieguva atzinību īpaši ar sev raksturīgiem vīniem no Pinotage un Chenin Blanc vīnogu šķirnēm.
2007. gadā Naudé vadībā pašreizējais vīndaris Dirks Koetze pievienojās saimniecībai pēc tam, kad Stellenbosch Universitātē ieguva augstāko izglītību vīnkopībā. Talantīgais jaunietis palīdzēja koncentrēties uz L’Avenir viskvalitatīvākajām vīna dārza daļām, kā rezultātā radās tagad slavenais L’Avenir Single Block. Drīz vien tas pievienojās dažu pasaulē atzītāko un godalgotāko vīnu saimei.
Pirms 35 miljoniem gadu jūra te ripināja savus oļus. Tā atstāja vietu teritorijai, kura plešas 1000 hektāru platībā un balstās pret Moure kalniem - Mas de Lunès. Šajā unikālajā ekosistēmā, kuru apdzīvo 45ha vīna dārzi, bišu stropi, olīvu birzis un savvaļas dzīvnieki, ir tikai dabiski nodarboties ar bioloģisko vīnkopību. Jau piecās paaudzēs kopš 1936. gada šeit saimnieko Jeanjean ģimene.
Vīna dārzam ir raksturīga jūras ietekme, jo Vidusjūra ir redzama no visiem teritorijas augstākajiem punktiem. Šī ļoti īpašā situācija, apvienojumā ar sarkano mālu augsni un kaļķakmens oļiem, piešķir vīniem intensitāti līdzsvarā ar izteiktu svaigumu.
Šajā 15. gadsimta īpašumā, turpat blakus Mas de Lunes, kuru ģimene iegādājās 1936. gadā, ir rakstītas lieliskas Langdokas vīna nodaļas. Līdz pat 200m virs jūras līmeņa, šis kaļķainais un sākotnēji naidīgais terroir šodien ir 16 hektārus liels vīna dārzs, pārsvarā apstādīts ar Syrah un Grenache. Turpat blakus arī vecā aitu kūts, kas pārveidota par vīna pagrabu. "Devois" nozīmē "ganības" senajā šī Dienvidfrancijas reģiona jeb oksitāņu valodā. Līdz pat šai dienai Aumelas plakankalnē var dzirdēt vairāk nekā 600 ganību aitu blēšanu.
Neskatoties uz abu saimniecību ģeogrāfisko tuvumu, katrā saimnieko cits ģimenes pārstāvis un vietai piemīt arī izteikta augšņu daudzveidība, kas izskaidrojama ar Montpellier ģeoloģisko plaisu, kas ir vieta, kur Alpi satiekas ar Pireneju kalniem, izraisot dažādu zemes slāņu veidošanos miljoniem gadu atpakaļ.
Visus darbus no ābeļu un bumbieru
pavairošanas, audzēšanas un kopšanas līdz ražas vākšanai, sulu spiešanai un
raudzēšanai Māris un Dace Plūmes veic pašu spēkiem. Zināšanas smēlušies gan
strādājot Francijas un Austrijas labākajās sidra darītavās, gan pašu
pieredzē kopš 2010. gada veicot eksperimentus ar dažādām sidra un vīna
gatavošanas tehnikām. Darītavā tiek gatavoti arī augļu, ogu vīni, kā arī
stiprie dzērieni. Ir gūtas Pemium (labākais kategorijā), Zelta, Sudraba, Bronzas
medaļas dažādos starptautiskos konkursos: SISGA Spānijā (Astūrijā), Ciderworld
Frankfurt (Vācijā), Baltijas kauss un Baltic Cider Awards.
Dārzs atrodas
Ogres novadā - burtiski pašā Latvijas sirdī.
Augļu dārzā
pamatā tiek audzētas īpašas un neparastas ābeles, sidra bumbieres un
nedaudz arī ogu krūmi un rabarberi. Gan ābeļu, gan bumbieru šķirnes tiek
izvēlētas pēc to augļu piemērotības sidra gatavošanai: īpašs aromāts,
garša, skaista sulas krāsa, tanīni (savelkoša garša). Lai gan augļu
izskats ir nenozīmīgs kritērijs, daudzas šķirnes ir arī ļoti dekoratīvas
ar neparasta izskata augļiem dažādās krāsās un izmēros un skaistām koku
lapām. Visplašākā ir tieši ābeļu šķirņu kolekcija: reti sastopamas,
aromātiskas deserta šķirnes, dažādi paradīzes āboli, jaunākie ābeļu
selekcijas hibrīdi, ceļmalās atrasti neparasti sēklaudži, kā arī tā
saucamie “īstie” angļu sidrāboli. Dārzā ir ieaudzētas arī dažas
Austrijas sidra bumbieru šķirnes.
Sabiles sidra zīmola pamats un vērtības ir nemainīgas jau kopš tā idejas rašanās un darītavas pirmās darbības dienas. Lai sasniegtu aizvien plašākus apvāršņus Sabiles sidrs radīja jaunu zīmolu GARDENER’S
Gardener's ir sidrs, kas darināts no svaigiem, rūpīgi audzētiem vietējiem āboliem. Tās ir autentiskas, īstas garšas, ko radījis lokālais klimats, tradīcijas un cilvēku raksturs. Produkts gatavots ar dārzniekam piemītošu pacietību, rūpību un lielu mīlestību. Tā radīšana prasa ilgu laiku, lai rezultātā taptu augstas kvalitātes meistara sidrs.
Gardener’s sidrs ir lieliski baudāms kopā ar ēdienu. Tas ir izcils veids, kā atklāt jaunu skatījumu uz vietējo garšu pasauli. Pastiprinās un pilnveidos mūsu pašu ezeru un jūras velšu, putnu gaļas ēdienus, kā arī salātus un uzkodas.
Kabiles muižas vīna darītava atrodas muižas kungu mājas velvētajos pagrabos, kuros vīns glabājies jau 18. gadsimtā. Kabiles muižas ražotie dzērieni apvieno senas leģendas, tradicionālas vīna darīšanas tehnikas un mūsdienīgas garšas. Dzirkstošie vīni un sidri darīti no zemnieku saimniecībā Kurzemes pusē audzētiem un pašu rokām lasītiem augļiem un ogām. Augļu smalcināšanā un sulas spiešanā tiek izmantotas tikai mehāniskas metodes.
Sidra darīšana ir 100% roku darbs.
“Abuls” ir maza sidra darītava no Smiltenes apkārtnes. Juridiski “Abuls sidrs” ir pavisam svaigs, bet sidra darīšana ir sākta jau 2000.gadā, katru gadu kaislīgi ekspermentējot mājās ar vietējiem āboliem. Vēlāk iedvesma gūta viesojoties sidra zemēs Normandijā, Astūrijā, Somersetā un Basku zemē. Kopš 2018. gada Abula sidrs top paša sidrdara lauku sētā Smiltenes pievārtē pie ābeļdārza no jauna izbūvētajā sidra pagarbā Abula upes pašā augštecē.
Latvijā un apkārtējā reģionā nav senu sidra darīšanas tradīciju, tādēļ “Abuls” skaitās kā Jaunā sidra pasaule. “Abula” sidrdaris uzskata, ka Latvijas sidrs ir loģiskākais vietējais dzēriens. Līdzīgi kā citviet vīns, tas atspoguļo reģiona klimatiskos, augsnes, bioloģiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Ar sidru var nogaršot katra reģiona vasaru. Viens no “Abula” sidra ceļiem ir ļoti lokālu sidra šķirņu meklēšana un izmantošana, bet tā attīstīšana prasa laiku. “Abula sidrs” ir atvērts Jaunās pasaules sidra pagatavošanas pieejai, izmantojot baltvīna pagatavošanas metodes, kas ļauj maksimāli saglabāt sidra svaigumu un vietējo abolu aromātu. “Abula” sidra darītava ir mēģinājusi arī sidru apiņojot un papildināt ar vietējām savvaļas ogām, ļaujoties dabīgām rūgšanām, bet atceroties ka visa pamatā ir abols.
Pagrabs celts 2018. gadā pašu spēkiem. Šeit sidrs tieks spiests, raudzēts, blendēts, garšots un pildīts pudelēs un mucās. Visa sidra raudzēšana notiek nerūsējošā tērauda tvertnēs. Sidra darīšana ir sezonāla, rudenī tieks spiesta sula, ziemā un pavasarī raudzē, vasaras sākumā pilda pudelēs un dzer vasarā. Abula sidra darīšanas procesu piemēro dabiskajām temperatūras svārstībām, un pagrabs ir ideāla vieta kur to darītu.
Sidra dārzā aug aptuveni 400 ābeles - dažas angļu īpašas sidra ābles, vietējās mežābeles, paradīzes ābolu un lokālās vēlās rudens ābolu šķrnes. Sidra dārzs sākts stādīt 2012. gadā un pakāpeniski tiek piestādītās jaunas ābolu šķirnes, kā arī sidram nepiemērotās sķirnes tiek aizstātas ar piemērotām. Īsts sidrs joprojām Latvijā ir pašā attīstības sākumā un lai apgūtu un saprastu kuras šķirnes pie mums aug, vai kuras no vietējām šķirnēm sidram ir piemērotākās prasa laiku - gadus. “Abuls” iet šo ceļu, meklējot īstās ābolu šķirnes Latvijas dabā - mežmalās, grāvjos, pamestos dārzos.
Ezera sidrs ir stāsts par dzimtas mājām pie Zvirgzdu ezera Kurzemē, Kuldīgas novadā. Te
pirms simts gadiem Pēteris Eglītis iestādīja 300 ābeles kā veltījumu saviem 3
mazbērniem. Vairākus gadu desmitus mājas bijušas pamestas, taču pēc 1991. gada
ģimenes pēcteči atguvuši un atjaunojuši īpašumu, iekopuši teritoriju un veco ābeļdārzu,
2017. gadā radusies ideja par savu sidru. Šis projekts nebūtu bijis iespējams bez
tehniskā atbalsta no jau pieredzējuša partnera Sabiles sidrs.
Šodien Ezera sidrs tiek ražots pavisam nelielās partijās un atrodams dažos labākajos
Rīgas un Kurzemes restorānos.
Rudenī svaigi un aromātiski tikko nolasīti āboli tiek saudzīgi spiesti sulā, kas raudzēta
zemā temperatūrā, lai saglabātu ziemeļu klimatam raksturīgo svaigumu un elegantu
garšas harmoniju. Dzēriens tiks novērtēts kā dzirkstošs aperitīvs, kā arī baudāms kopā ar
dažādiem ēdieniem, kā piemēram garšaugos ceptu cāli, grilētu zivi, sieru, salātiem un
augļiem.
Ezera Brut sidram raksturīgs izteikti elegants stils un garšas buķete, kas apmierinās pat
izsmalcinātāko dzērienu cienītājus. Ezera brut Baltic Cider Awards 2020 tika novērtēts
kā labākais sausais sidrs Baltijā.
Vietā starp skaistajiem Simonsberg un Klapmuts kalniem, Le Bonheur vīna darītava var
lepoties ar saviem vīna dārziem, kam raksturīga, iespējams, visizteiktākā augsnes un
terroir daudzveidība Stellenbosch apkārtnē. Sākot no Sauvignon Blanc, kas stādīti 450 m
augstumā virs jūras līmeņa, vietām tieši pie Klapmuta kalna virsotnes, līdz dziļām
granīta nogāzēm ar Cabernet Sauvignon, kas padarījuši Le Bonheur par Stellenbosch
ikonu. Ar gadsimtiem ilgu vīna darīšanas mantojumu, Le Bonheur ir arī daži no
vecākajiem Merlot un Sauvignon Blanc vīna dārziem Dienvidāfrikā.
Vēsturiski "Le Bonheur" bija ceļotāju un
tirgotāju atpūtas vieta, piedāvājot zaļu
apkārtni un dabisku avotu ūdeņus.
Šīs ainaviski skaistās saimniecības
sākotnējie īpašnieki, franču hugenoti de
Villiers ģimene, to pareizi nosauca par "Le
Bonheur", kas nozīmē "laime".
Le Bonheur vīndaris Viljams Vilkinsons ir
ieguvis reputāciju kā viens no
Dienvidāfrikas radošākajiem un
godalgotākajiem vīndariem.
Domaine Cazes īpašums atrodas Korbjēras kalnu pakājē, Agly ielejā, netālu no Spānijas
robežas un sniegotajām Pireneju virsotnēm franču Katalonijā. Augsnes, galvenokārt
māla un kaļķakmens, ir nokaisītas ar kaļķakmens šķembām un silīcija oļiem, kas veicina
izcili koncentrētu un līdzsvarotu vīnu radīšanu. Šodien 220ha plašais Domaine Cazes
vīnadārzs jau vairāk nekā 20 gadu pilnībā ir biodinamiski sertificēts.
Starp Pirenejiem un Vidusjūru, Rivesaltes pilsētā, Roussillon reģiona sirdī, vīnadarītavu
1895. gadā izveidoja Michel Cazes. Gadu gaitā saimniecībai nāca klāt blakus esošie
zemes gabali. 1997.gadā Emmanuels Cazes pārvērš īpašumu bioloģiskajā un
biodinamiskajā saimniecībā. Vieni no pirmajiem biodinamijas jomā Francijā, Domaine
Cazes balsta savu darbu uz pilnīgu harmoniju starp vīnogu šķirnēm, klimatu, faunu un
floru, zemi un cilvēkiem, kas to apstrādā. Biodinamika padara vīnogulāju dabiski
izturīgāku. Tas pielāgojas videi un spēj tikt galā ar slimību un klimatisko apstākļu radīto
stresu.
Vēl viena Domaine Cazes specialitāte ir dabīgi stiprinātie vīni (vins doux naturels), jo
īpaši jāizceļ veco Rivesaltes vīnu kolekcija. Šīs retās Roussillon pērles, kā arī
vīnadarītavas izcilie sausie vīni, atrodami labākajos pasaules restorānos un katru gadu
tiek augsti vērtēti atzītāko kritiķu vidū.
Pēc izglītības vīnzinis, strādājis dažos no labākajiem Parīzes restorāniem, 1992. gadā Eric Bordelet atgriezās Normandijas dienvidos, lai pārņemtu savas ģimenes īpašumu un augļu dārzus. Sava tuva drauga, ikoniskā vīndara Didier Dagueneau no Pouilly-sur-Loire iedrošināts, viņš sāka ražot amatniecības sidrus no āboliem un bumbieriem — tādus, kuriem nav līdzvērtīgu, un kurus drīzāk var salīdzināt ar izsmalcinātu vintage vīnu. Gadu gaitā viņš ir mainījis sidra nozari, ieviešot to restorānos, augstākās klases vīna veikalos un eksporta tirgos visā pasaulē. Viņš izmanto veco franču valodas sidra rakstību “Sydre” un “Sidre”. Saimniecība atrodas Château de Hauteville, kur tiek kultivēti 23 hektāri 30 dažādu sidrābolu šķirņu, 20 bumbieru un 8 kormeju (Sorbus Domestica) šķirņu. Armorikas masīvs starp Bretaņu un Normandiju ar savām granīta augsnēm ir īsts Grand cru terroir simtgadīajām bumbierēm. Savukārt 3 miljardus gadus vecais, ar dzelzi un nogulumiežiem bagātais «Argelette» slāneklis izceļ cēlus un gastronomiskus sidrus, kuri baudāmi vēl pēc vairāk kā desmit gadiem.
Pirkumu grozs ir tukšs.
